Rēzeknes piena konservu kombināts

Форма входа

Категории раздела

Вырезки из газет [5]
История [6]
Разное [2]

Каталог статей

Главная » Статьи » История

Закат RPKK (часть 2) - надежда умерает последней

RPKK maksātnespējīgs

2001. gada 25. jūlijs 00:00

Latgales apgabaltiesa atzinusi Rēzeknes speciālās ekonomiskās zonas uzņēmuma a/s Rēzeknes piena konservu kombināts maksātnespēju, ziņo LETA. Tiesa apstiprināja iecelto administratoru advokātu Aigaru Belovu un, apmierinot viņa lūgumu, noteica saīsinātu kreditoru pieteikšanās termiņu - divus mēnešus no maksātnespējas sludinājuma publicēšanas brīža laikrakstā Latvijas Vēstnesis. Piena produktu ražotāju par maksātnespējīgu atzina, jo tā parādsaistības pārsniedza uzņēmuma aktīvus. Uzņēmums arī nespēja nokārtot saistības, kurām pienācis izpildes termiņš. Tagad saistības pret lielākajiem uzņēmuma kreditoriem tiek lēstas Ls 3,8 miljonu apmērā, no tām lielākais iespējamais kreditora prasījums pret Rēzeknes piena konservu kombinātu varētu būt Unibankai - nepilni trīs miljoni latu.

Atzīst "Rēzeknes piena konservu kombināta" maksātnespēju

27.07.2001

Latgales apgabaltiesa 23. jŻlijĘ atzina Rēzeknes speciālās ekonomiskās zonas uzņēmuma AS "Rēzeknes piena konservu kombināts" maksātnespēju.

Tiesa apstiprināja iecelto administratoru - advokātu Aigaru Belovu, un, apmierinot viņa lūgumu, noteica saīsinātu kreditoru pieteikšanās termiņu - divus mēnešus no maksātnespējas sludinājuma publicēšanas brīža laikrakstā "Latvijas Vēstnesis".

Piena produktu ražotāju par maksātnespējīgu atzina, jo tā parādsaistības pārsniedza uzņēmuma aktīvus. Uzņēmums arī nespēja nokārtot saistības, kurām pienācis izpildes termiņš.

Pašlaik saistības pret lielākajiem uzņēmuma kreditoriem tiek lēstas Ls 3,8 miljonu apmērā, no tām lielākais iespējamais kreditora prasījums pret "Rēzeknes piena konservu kombinātu" varētu būt AS "Latvijas Unibanka" - nepilni trīs miljoni latu. Pārējās saistības uzņēmumam ir pret piena piegādātājiem - gan juridiskām, gan fiziskām personām.

Kā paskaidroja "Rēzeknes piena konservu kombināta" valdes priekšsēdētājs Andrejs Jermolajevs, maksātnespēja uzņēmumā iestājusies, jo "Rēzeknes piena konservu kombināts" līdz šim nav spējis atgūties no Krievijas krīzes sekām.

Jermolajevs atzina, ka "Rēzeknes piena konservu kombināts" ar piena piegādātājiem norēķinās ilgāk, nekā paredzēts normatīvajos dokumentos. Uzņēmums ar piena piegādātājiem norēķinājies nevis viena mēneša laikā no produkcijas saņemšanas, bet gan 1,5-2 mēnešu laikā.

Līdz ar to maksātnespējas pieteikuma iesniegšana bijis tikai "laika jautājums", jo ikviens piena piegādātājs, "kuram nav izturējuši nervi", varējis iesniegt maksātnespējas pieteikumu, atzina kombināta valdes priekšsēdētājs.

Ar uzņēmuma maksātnespējas pieteikumu Latgales apgabaltiesā šā gada jūlija sākumā vērsās Vasilijs Šalajevs. Jermolajevs pieļāva, ka maksātnespējas pieteikuma iesniedzējs ir viens no piena piegādātājiem, un kategoriski noliedza, ka Šalajevs varētu būt viens no uzņēmuma akcionāriem.

Saskaņā ar likumu par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju kreditoru sapulce pieņems lēmumu "Rēzeknes piena konservu kombināta" maksātnespējas stāvokļa risinājumam, kas varētu būt vai nu miera izlīgums, sanācija vai bankrots.

Siltumtīklus grib atgūt tiesas ceļā

2001. gada 7. augusts 00:00

Rēzeknes pilsētas dome vērsusies Rēzeknes pilsētas prokuratūrā, lai tiesas ceļā atgūtu no maksātnespējīgās akciju sabiedrības Rēzeknes piena konservu kombināts siltumtīklus, kas nodrošina ar siltumu pilsētas Ziemeļu mikrorajonu. Kā paskaidroja Rēzeknes domes priekšsēdētājs Juris Začests, tas tiek darīts, lai pašvaldība varētu kontrolēt Ziemeļu mikrorajona dzīvojamo māju apkuri, jo sakarā ar 24.jūlijā izsludināto RPKK maksātnespēju tā īpašums var nonākt kādas trešās personas rokās.

Rēzeknes piena konservu kombinātam – drošs bankrots

30. oktobris 2001 05:00

Maksātnespējīgās a/s "Rēzeknes piena konservu kombināts" (PKK) sanācija nav iespējama, jo uzņēmumam ir pārāk lieli parādi, atzina kompānijas administrators, zvērinātu advokātu biroja "Fakts" pārstāvis Aigars Belovs. Līdz noteiktajam termiņam pret maksātnespējīgo Rēzeknes piena konservu kombinātu savus prasījumus kopumā bija pieteikuši 743 kreditori 4 039 565 latu apjomā.

Belovs pastāstīja, ka tostarp nodrošinātais kreditors "Latvijas Unibanka" pieteicis prasījumu 2,4 miljonu latu apjomā, bet pārējie - nenodrošinātie kreditori - par 1,64 miljoniem latu. No nenodrošinātajiem kreditoriem liela daļa ir piena piegādātāji, no kuriem mazākais kreditoru prasījums ir 0,86 lati.

30.oktobrī Rēzeknē paredzēta pirmā "Rēzeknes PKK" kreditoru sapulce, kurā iecerēts lems par kompānijas maksātnespējas stāvokļa risinājumu. Tāpat sapulcē paredzēts apstiprināt kreditoru prasījumus, administratora darbības pārskatu, kā arī ievēlēt kreditoru komiteju. "Rēzeknes PKK" Latgales apgabaltiesa par maksātnespējīgu atzina 23.jūlijā.

"Rēzeknes PKK" akcijas no 30.jūlija ir izslēgtas no Rīgas Fondu biržas brīvā saraksta. RPKK akcijas biržas sarakstos iekļāva 1998.gada 12.februārī. Sākotnēji Rēzeknes uzņēmuma akcijas tika kotētas biržas oficiālajā sarakstā, bet šā gada sākumā uzņēmuma akcijas pārcēla uz biržas brīvo sarakstu. "Rēzeknes PKK" lielākie akcionāri ir vairākas privātpersonas. 

Kreditori nolemj sākt a/s "Rēzeknes piena konservu kombināts" bankrota procedūru .                                                                             

30. oktobrī, 2001 18:00

Šodien kreditoru sapulce apstiprināja maksātnespējīgās Rēzeknes speciālās ekonomiskās zonas akciju sabiedrības "Rēzeknes piena konservu kombināts" (PKK) administratora ziņojumu un nolēma sākt bankrota procedūru, informēja kreditoru sapulcē.

Savus prasījumus Rēzeknes PKK administratoram bija iesnieguši kopumā 745 kreditori. Maksātnespējīgā uzņēmuma reģistrētās kreditoru prasības ir Ls 4 052 065,26, tai skaitā nodrošinātā kreditora - a/s "Latvijas Unibanka" - prasījums Ls 2 400 000 apmērā, neatzīto kreditoru prasījumi - Ls 12 500. Nodrošināto kreditoru prasījumi ir Ls 1 639 565,26, tai skaitā uzņēmuma parāds piena piegādātājiem sasniedz Ls 251,978,74. Rēzeknes PKK administrators, zvērinātu advokātu biroja "Fakts" pārstāvis Aigars Belovs savā pārskatā norādīja, ka pēc situācijas analīzes uzņēmuma sanāciju padara neiespējamu lielās parādsaistības un investora trūkums. Neviens no kreditoru sapulcē balsstiesīgajiem uzņēmuma kreditoriem neiesniedza nekādus priekšlikumus par mierizlīgumu vai uzņēmuma sanāciju, un 91,33% sapulcē pārstāvēto kreditoru nobalsoja par bankrota procedūras sākšanu.

Rēzeknes PKK meklē pircēju saviem aktīviem

2001. gada 1. novembris 00:00

Rēzekne. Rēzeknes speciālās ekonomiskās zonas maksātnespējīgā akciju sabiedrība Rēzeknes piena konservu kombināts, kuras kreditori otrdien nolēma sākt kombināta bankrota procedūru, risina sarunas ar zināmu pretendentu loku, kas būtu ar mieru iegādāties kombināta aktīvu daļu, lai atjaunotu piena pārstrādi un dzēstu parādus piena piegādātājiem, Dienai paskaidroja uzņēmuma pārstāvis Andrejs Jermolajevs. Viņš pagaidām nevēlējās precizēt iespējamo kombināta pircēju vārdus. Kā zināms, kreditori secināja, ka kombināta sanācija nav iespējama lielo parādsaistību dēļ. Maksātnespējīgā Rēzeknes uzņēmuma reģistrētās kreditoru prasības ir 4 052 065 lati, to skaitā nodrošinātā kreditora Latvijas Unibankas prasījums - 2,4 miljoni latu. Uzņēmums ir parādā piegādātājiem 252 tūkstošus latu. Lieli ir arī kombināta debitorparādi, kuru atgūšanas iespējas ir niecīgas, piemēram, Krievijas debitoru parāds ir 1,636 miljoni latu. A.Jermolajevs atzina, ka kombināta iekārtas ir gatavas ražošanas atsākšanai, jo, kopš 23.jūlijā tika atzīta uzņēmuma maksātnespēja, veikts telpu remonts un iekārtu profilakse atbilstoši Pārtikas un veterinārā dienesta prasībām.

Rēzeknes piena konservu kombināta bijušie darbinieki sūdzas SEB

2002. gada 17. janvārī 12:30

Maksātnespējīgā "Rēzeknes piena konservu kombināta" (RPKK) darbinieki plāno nosūtīt vēstuli kreditora "Latvijas Unibankas" lielākajam īpašniekam Zviedrijas "Skandinaviska Enskilda Banken" (SEB), jo uzskata, ka RPKK administrators rīkojas tikai kreditoru interesēs.

Laikraksts "Bizness & Baltija" ceturtdien raksta: Rēzeknē uzskata, ka RPKK administrators Aigars Belovs liek šķēršļus reāla investora piesaistei uzņēmumam, kas būtu ieinteresēts saglabāt ražošanu. "Sākumā "Unibanka", kurā ieķīlāts kombināts, kā arī administrators Aigars Belovs veica dažus pasākumus kombināta uzturēšanai pienācīgā stāvoklī, lai tas varētu atjaunot darbību. Mūs pārliecināja, ka ir veseli trīs pircēji, kas gatavi nomaksāt parādus "Unibankai" [kur RPKK 1998.gadā paņēma kredītu trīs miljonu latu apjomā] un zemniekiem, kā arī investēt naudu ražošanas sākšanā," teikts bijušo uzņēmuma darbinieku vēstulē SEB vadībai. Vēstulē norādīts, ka tagad situācija ir mainījusies un ir redzams, ka "Unibanka" gatavojas pārdot RPKK pa daļām. Laikraksts norāda - "Unibankas" pārstāvji ir apgalvojuši, ka šobrīd nav nevienas kompānijas, kas vēlētos pirkt RPKK, taču "Bizness & Baltija" rīcībā esošā informācija liecina, ka piena konservu kombinātu iegādāties grib pagājušā gada maijā izveidotais Rēzeknes uzņēmums "Komrekss", kurš ir dibināts RPKK iegādei. Viens no "Komrekss" dbinātājiem pastāstījis, ka kompānija jau vairākkārt ir mēģinājusi ar "Unibanku" vienoties par RPKK pirkšanu. Sākumā runa esot bijusi par 2,4 miljoniem dolāru, bet pēc uzņēmuma noliktavās esošās gatavās produkcijas pārdošanas šī summa tikusi samazināta. "Taču banka turpina izdomāt jaunus nosacījumus ar mērķi novilcināt pārdošanas procesu," viņš teicis. Savukārt "Unibankas" preses sekretārs Haralds Burkovskis laikrakstam uzsvēris, ka banka joprojām ir gatava pārdot uzņēmumu tam, kurš izpildīs tās izvirzītos nosacījumus - dzēsīs parādus zemnieku saimniecībām un uzrādīs dokumentus par gatavību pārskaitīt prasīto naudas summu. Savukārt par "Komrekss" maksātspēju bankai ir zināmas bažas, jo kompānijas pamatkapitāls ir 2000 latu un tās vadība nevarot paskaidrot līdzekļu avotus, kas paredzēti piena kombināta iegādei. Burkovskis sacījis, ka ar "Komrekss" decembrī tika noslēgts nodomu protokols, kas paredzēja drošības naudas pārskaitīšanu kombināta iegādei, taču tas neesot izdarīts. Taču sarunas ar potenciālo investoru turpinās. "Unibanka" cer RPKK pārdot vēl šā gada pirmajā pusē. RPKK par maksātnespējīgu atzina pagājušā gada jūlijā. 

Flagmanis grimst nebūtībā

2002. gada 18. janvāris 00:00

Rēzeknes piena konservu kombināta kreditors vēl cer nepārdot uzņēmumu pa daļām Viens no lielākajiem Rēzeknes rūpniecības uzņēmumiem - Rēzeknes speciālās ekonomiskās zonas akciju sabiedrība Rēzeknes piena konservu kombināts (RPKK) - kopš pagājušā gada augusta ir apturējis produkcijas ražošanu. Jau vairākus mēnešus maksātnespējīgā uzņēmuma nodrošinātais kreditors Latvijas Unibanka meklē investoru, kas būtu gatavs nopirkt uzņēmumu, atjaunot ražošanu un atmaksāt parādus piena piegādātājiem, taču meklējumi nav vainagojušies panākumiem. Zemnieki pamazām zaudē cerības atgūt savu naudu, bet vairāk nekā 200 strādnieku atbrīvošana no darba pastiprinājusi jau tā lielo sociālo spriedzi Rēzeknē. Kombināta bijušie darbinieki un zemnieku organizāciju pārstāvji nupat vērsušies ar vēstuli pie Latvijas Unibankas lielākā īpašnieka - Zviedrijas Skandinaviska Enskilda Banken (SEB). Vēstulē pārmests, ka Unibanka apzināti kavējot uzņēmuma pārdošanu investoram, lai vēlāk to izpārdotu pa daļām un likvidētu. Taču daudzi uzskata, ka kombināta bojāejā vainojama tā lielāko akcionāru nesaimnieciskā rīcība. Investori nāk un iet Atklātās vēstules autori Unibankai pārmet, ka tā ignorē kādas Latvijas firmas vēlmi iegādāties visu kombinātu. Laikrakstā Bizness&Baltija minēts, ka šis potenciālais investors ir kāda Rēzeknē dibināta firma Komrekss, kura, pēc Lursoft datu bāzes ziņām, ir dibināta 2001.gada maijā un kā viens no tās darbības veidiem minēta piena produktu ražošana. Ar tās īpašniekiem Dienai neizdevās sazināties, taču, kā Dienai paskaidroja Latvijas Unibankas pārstāvis Kazimirs Šļakota, bankai neesot pārliecības, ka šī firma, kuras pamatkapitāls nepārsniedz 2000 latu, varētu iegādāties visu kombinātu un dzēst parādus piena piegādātājiem. Stratēģisko investoru kombināts ir mēģinājis atrast jau pirms maksātnespējas pasludināšanas. 2000.gada sākumā par uzņēmumu ieinteresējās Krievijas firma Erkonprodukts, kas ir viena no lielākajām iebiezinātā piena ražotājām Krievijā. Pēc A.Jermolajeva teiktā, firma piedāvājusi nopietnu biznesa plānu un bijusi gatava iegādāties 51% uzņēmuma akciju, pārņemt saistības pret Unibanku un investēt līdzekļus kombināta attīstībai. Taču uzņēmuma lielākie akcionāri šo piedāvājumu noraidījuši, jo gribējuši saņemt par akciju kontrolpaketi lielāku cenu. Pēc maksātnespējas pasludināšanas par ražošanas daļas pirkšanu interesi izrādījušas kādas piecas firmas, taču, pēc K.Šļakotas teiktā, neviena no tām nav bijusi gatava maksāt zemniekiem parādus. Krievijas krīze - tikai viens no iemesliem RPKK savulaik bija milzīgs uzņēmums, kas kopš 1957.gada pārstrādāja kolhozu lielfermās izslaukto pienu un saražoja saldos iebiezinātā piena konservus visai plašajai Padomju Savienībai un brālīgajai Kubai, nodarbinot vairāk nekā 800 darbinieku. Laba slava bija arī Rēzeknē ražotajam sviestam, saldējumam, konfektēm Gotiņa. 1994.gadā uzņēmums tika privatizēts, pārveidojot to par akciju sabiedrību, kur vairāk nekā 70% akciju piederēja sešiem lielākajiem akcionāriem. Krievijas rubļa krīze 1998.gadā pārsteidza rēzekniešus nesagatavotus, un noliktavās krājās milzīgs daudzums piena konservu, kas zaudēja savu pierasto noieta tirgu Krievijā. Lai glābtu kombinātu, tika ņemts piecu miljonu dolāru kredīts Unibankā, ieķīlājot bankā aptuveni 99% uzņēmuma. 2000.gadā RPKK akcionāru valde nolēma atteikties no nerentablajām struktūrām, kā arī samazināt strādājošo skaitu, pārejot tikai uz piena konservu ražošanu. Kaut arī trīs mēnešus pēc šo lēmumu pieņemšanas kombināts strādāja ar reālu peļņu, tas neglāba grimstošo uzņēmumu - Latgales apgabaltiesa 2001.gada 23.jūlijā pasludināja kombināta maksātnespēju, 1.augustā apstājās ražošana, bet 30.oktobrī kreditoru komiteja atzina, ka lielo parādu dēļ uzņēmuma sanācija nav iespējama, un tika sāka bankrota procedūra. RPKK administratora pilnvarotais pārstāvis Andrejs Jermolajevs domā, ka, lai glābtu kombinātu, sašaurināt ražošanu vajadzēja jau daudz agrāk, kombināta vadība savulaik ignorēja ekonomiskās vides izmaiņas. Kā piemēru viņš minēja sviesta ražošanas nesamazināšanu 1999.gadā, kad katastrofāli kritās sviesta cenas. Arī vairāki bijušie darbinieki sarunā ar Dienu atzina, ka laba vadība uzņēmumu būtu varējusi glābt. Kombināts gatavs atsākt ražošanu Rūpnīcā tagad strādā 70 cilvēku, kas nodrošina tās apsardzi, apkuri un iekārtu gatavību darbam. Lielāko daļu zaudējumu, kas rodas, uzturot rūpnīcu darba kārtībā, sedz nodrošinātais kreditors - Unibanka. Skārdeņu ceha vadītājs Nikolajs Nadežņikovs sarunā ar Dienu teica, ka cehs jebkurā brīdī ir gatavs atsākt ražošanu, un bažījās, ka uzņēmums varētu tikt pārdots pa daļām, kas faktiski nozīmētu tā bojāeju. Tomēr, kā apgalvoja K.Šļakota, Unibanka joprojām cerot līdz februāra vidum noslēgt līgumu ar kādu potenciālo pircēju, kaut arī pieļāva iespēju, ka neveiksmes gadījumā kombināta aktīvi varētu tikt pārdoti pa daļām, jo par tā tehnoloģisko parku esot ieinteresējušās daudzas firmas, kuru darbība nav saistīta ar piena pārstrādi. Kā teica K.Šļakota, tas šoreiz būtu sliktākais variants. *** Rēzeknes PKK Uzņēmuma zaudējumi, milj. latu 1999.gadā 0,9 2000.gadā 3,12 Maksātnespējīgā RPKK reģistrētās kreditoru prasības 2001.gada beigās 4 052 065 lati, t.sk. nodrošinātā kreditora Latvijas Unibankas prasības 2 400 000 latu Parāds piena piegādātājiem 251 948 lati Krievijas debitoru parādi (bezcerīgie) 1 638 000 latu Kombināta uzturēšanas izmaksas pēc bankrota 45 000 latu mēnesī.

Grib reanimēt piena konservu kombinātu

Rēzeknes pilsētas dome apsver iespēju iegādāties maksātnespējīgās a/s Rēzeknes piena konservu kombināts (RPKK) ražotni.

Taču Db neguva apstiprinājumu vairākos masu medijos sniegtajai informācijai, ka par RPKK piederošās termoelektrocentrāles un Ziemeļu rajona siltumtīklu pirkšanu ir interesējusies arī degvielas tirdzniecības kompānija Dinaz Grup. Dinaz Grup preses sekretāre Ligita Audere skaidro, ka uzņēmumam ar šo projektu nav nekādas saistības. Rēzeknes pilsētas domes sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Skaidrīte Baltace informēja, ka ražotnes iegādes galvenais mērķis ir to atjaunot un radīt darba vietas. Pašvaldība plāno atjaunot ražošanu Tiek prognozēts, ka ražošanas atjaunošanas gadījumā varētu nodarbināt ap 180 cilvēku, arī agrākie piena piegādātāji ir gatavi turpināt sadarbību. Dome galīgo lēmumu plāno pieņemt 28. februārī, bet līdz tam laikam jāizpēta situācija, jāsāk biznesa plāna izstrāde un jānoslēdz nodomu protokols ar iespējamo uzņēmuma vadību. Ir apzināti potenciālie kreditētāji, kā arī saņemti banku piedāvājumi finansējuma piešķiršanai ražotnes iegādei. Iespējamās RPKK ražotnes izmaksas ir ap miljonu dolāru. Tomēr Rēzeknes mērs Juris Začests uzsvēra, ka pašvaldība neuzņemsies jaunas kredītsaistības, bet tiks izveidota sabiedrība ar 100 % pašvaldības kapitālu, ja deputāti tā nolems. Ir vairāki pircēji Latvijas Unibanka ir RPKK lielākais nodrošinātais kreditors. Tās viceprezidents Kazimirs Šļakota Db apstiprina, ka sarunas notiek ar vairākiem potenciālajiem kombināta pircējiem, tomēr atsakās tos nosaukt. Viņaprāt, tas varētu kavēt darījuma noslēgšanu. "Ir pircēji, kurus interesē tikai ražotne, ir tādi, kurus interesē kombinātam piederošā termoelektrocentrāle. No bankas viedokļa izdevīgāk būtu mantas kopumu pārdot vienam īpašniekam, tomēr no uzņēmējdarbības un siltumražošanas viedokļa pareizāk būtu šīs jomas nodalīt vienu no otras," skaidro K. Šļakota. RPKK maksātnespēju Latgales apgabaltiesa atzina 2001. gada vasarā. Uzņēmumam ir vairāk nekā 700 kreditoru, prasījumu kopējā summa - ap četriem miljoniem latu.

RPKK ēkas pārdod izsolē

2002. gada 27. jūlijs 00:00

Šonedēļ izsolē tika pārdoti vairāki bankrotējušā Rēzeknes piena konservu kombināta (RPKK) objekti. Kā Dienu informēja RPKK administratora pilnvarotais pārstāvis Andrejs Jermolajevs, par 50 000 latu tika pārdots kombināta administratīvais korpuss, par 20 000 latu nosolīta garāža, bet par Ls 40 000 - Maltas cehs. Visus objektus iegādājušās privātpersonas. 22.augustā gaidāma kombināta ražošanas daļas izsole, un tikai tad, pēc administratīvu izmaksu aprēķināšanas, atlikušais ieņēmums no izsoles tiks sadalīts kreditoriem, tai skaitā piena piegādātājiem, kuru parāda summa patlaban ir aptuveni 4 miljoni latu. Diena jau rakstīja, ka RSEZ a/s Rēzeknes piena konservu kombināts kopš pagājušā gada 1.augusta ir apturējis produkcijas ražošanu. 2001.gada 23.jūlijā Latgales apgabaltiesa pasludināja kombināta maksātnespēju, un 30.oktobrī kreditoru komiteja atzina, ka lielo parādu dēļ uzņēmuma sanācija nav iespējama, un uzsāka bankrota procedūru. Maksātnespējīgā uzņēmuma nodrošinātais kreditors - Latvijas Unibanka gandrīz gadu meklēja investoru, kas būtu gatavs nopirkt uzņēmumu un atjaunot ražošanu, taču meklējumi nav vainagojušies panākumiem.


Neizdodas izsolīt visus Rēzeknes piena kombināta objektus

19. oktobris 2002 05:00

Piektdien likvidējamās AS "Rēzeknes piena konservu kombināts" (RPKK) izsolē pārdoti trīs no četriem nodrošinātajam kreditoram ieķīlātajiem objektiem, tādēļ tiks rīkota vēl viena izsole, jo nepārdotais objekts kavē uzņēmuma likvidācijas procesa pabeigšanu, informēja RPKK administratora pārstāvis Andrejs Jermolajevs.

Maltas pienotavas cehs izsolīts par Ls 25 250, zemes gabala domājamās daļas zem uzņēmuma ražotnēm - par Ls 3 048 un zeme Ozolaines pagasta Stirānos - par Ls 1 313. Pircēji bijušas fiziskas personas.

Piektdien izsolē neizdevās pārdot RPKK darbnīcas, kuru sākumcena izsolē bija Ls 30 000. Kreditoru komitejas sapulcē, kas notiks, iespējams, otrdien, 22.oktobrī, kārtējo reizi tiks samazināta objekta sākumcena.

Jūlijā par sākumcenu tika izsolīta kombināta administratīvā ēka, Maltas cehs un garāža, taču pircējs laikus nenorēķinājās, un īpašums tika likts izsolē atkārtoti.

22.augustā par Ls 383 800 izsolē vienīgajam pretendentam - Daugavpils SIA "Terlax" - tika pārdotas uzņēmuma ražošanas ēkas - darbnīcas, saldētava, nodaļas administratīvā ēka, pilnpiena produkcijas, piena konservu un sterilizētā piena ražošanas cehi, piena pieņemšanas punkti un caurlaižu telpas.

30.septembrī pārdoti četri nodrošinātajam kreditoram ieķīlātie objekti - par Ls 46 350 izsolīta RPKK administratīvā ēka un stāvvieta, bet trīs noliktavas attiecīgi par Ls 13 510, Ls 18 180 un Ls 15 150. Izsolē piedalījusies SIA "Konti", "Evelins" un fiziskas personas.

Kā ziņots, Latgales apgabaltiesa RPKK maksātnespēju atzina pagājušā gada 23.jūlijā, bet oktobrī uzņēmuma kreditori nolēma sākt uzņēmuma bankrota procedūru. Savus prasījumus RPKK administratoram bija iesnieguši kopumā 745 kreditori.

Maksātnespējīgā uzņēmuma reģistrētās kreditoru prasības ir Ls 4 052 065,26, tai skaitā nodrošinātā kreditora - AS "Latvijas Unibanka" - prasījums ir Ls 2 400 000, neatzīto kreditoru prasījumi - Ls 12 500. Nodrošināto kreditoru prasījumi ir Ls 1 639 565,26, tai skaitā uzņēmuma parāds piena piegādātājiem ir Ls 251,978,74. 


Категория: История | Добавил: wolf77 (17.02.2013)
Просмотров: 687 | Рейтинг: 0.0/0
Всего комментариев: 0
Добавлять комментарии могут только зарегистрированные пользователи.
[ Регистрация | Вход ]

опросы

Какой продукт вы больше всего любили
Всего ответов: 58