Rēzeknes piena konservu kombināts

Форма входа

Категории раздела

Вырезки из газет [5]
История [6]
Разное [2]

Каталог статей

Главная » Статьи » История

Закат RPKK (часть 1) - как всё шло ко дну

Visvairāk piena iepirkts Rēzeknē 

1998. gada 11. februāris 00:00

A/s Rēzeknes piena konservu kombināts pagājušajā gadā bijis lielākais piena iepircējs Latvijā, Dienu informēja uzņēmumā.

Biržas oficiālajā sarakstā būs jauns uzņēmums

1998. gada 6. februāris 00:00

Rīga, 5.febr. No 12.februāra Rīgas Fondu biržas oficiālajā sarakstā tiks iekļautas akciju sabiedrības Rēzeknes piena konservu kombināts (RPKK) akcijas. To ceturtdien nolēma biržas valde. RPKK ir pirmais piena pārstrādes uzņēmums biržā un otrais pārtikas pārstrādes uzņēmums oficiālajā sarakstā. RPKK ir viens no lielākajiem piena pārstrādes uzņēmumiem un vienīgais piena konservu ražotājs Latvijā. Tā neto apgrozījums pērn sasniedza 14,32 miljonus latu, bet provizoriskā peļņa bija 800 000 latu. 1994.gadā RPKK apgrozījums bija 4,42 miljoni latu, 1995.gadā - 6,89 miljoni latu, bet 1996.gadā - 9,01 miljons latu. Pēc uzņēmuma vadības sniegtās informācijas, tīrā peļņa uz vienu akciju aizvadītajā gadā būs 25 santīmi. Uzņēmuma emisijas apjoms ir 3 196 240 akciju, viena vērtspapīra nominālvērtība - lats. RPKK aptuveni 80% no saražotās produkcijas realizē ārpus Latvijas. Tā ražojumi tiek eksportēti uz 15 valstīm. Lielākais realizācijas tirgus ir Krievija.

Iesaka nesadarboties ar Latvijas uzņēmējiem

1998. gada 1. aprīlis 00:00

Maskava, Rīga, 31.marts. Maskavas mērs Jurijs Lužkovs izpildījis savus draudus ieviest aizliegumu Latvijā ražoto preču pārdošanai Maskavā. Veikalu īpašniekiem un privātām tirdzniecības firmām ieteikts pārtraukt kontaktus ar piegādātājiem no Latvijas. Tas attiecas tikai uz precēm, kas izgatavotas Latvijā, bet ne tām, kas izgatavotas trešajās valstīs. Tomēr, pēc neoficiālām ziņām, tas ir tikai pirmais solis, nākamais būs pilnīga attiecību saraušana ar Latvijas firmām. Latvijas firmu pārstāvji Dienai apliecināja, ka pēdējā laikā ir kļuvis ievērojami smagāk strādāt ar Krieviju, dažiem tiek aizkavēti maksājumi par piegādāto produkciju, dažiem tiek uzteikti agrāk noslēgtie līgumi, citiem - nesaprotamu iemeslu dēļ preces uz ilgāku laiku paliek neatmuitotas Krievijas muitas institūcijās. Kā zināms, Krievijas varas pārstāvji par sankcijām pret Latviju izteicās pēc 3.marta piketa pie Rīgas domes, kas radīja plašu rezonansi pasaulē. J.Lužkova rīkojums ir tikai rekomendējošs, taču, kā Dienai paziņoja kādas Maskavas tirdzniecības firmas menedžeris, kurš lūdza nenosaukt viņa vārdu un kam pieder pārtikas veikalu tīkls, neizpildīt šo rīkojumu firmas nevar, jo vairums lielo tirdzniecības firmu ir atkarīgas no Maskavas valdības. Tas attiecas uz telpu īri, nodokļiem u.c. Turklāt Maskavas valdība ir līdzīpašniece vairākiem lieliem tirdzniecības kompleksiem - GUM, CUM, Ohotnij rjad (zem Manēžas laukuma) un citos. Tādu kompleksu vadība, pēc oficiāli neapstiprinātām ziņām, piedraudējusi lauzt tirdzniecības platības nomas līgumus ar firmām, kas neatteiksies no darba ar Latvijas precēm. Tādēļ pēdējo dienu laikā daudzas firmas ir spiestas atteikties no preču pieņemšanas no Latvijas ne tikai no pašām Latvijas firmām, bet arī starpniekfirmām pat no Krievijas. Latvijas vēstniecības Krievijā speciālists darbam ar presi Vilmārs Heniņš Dienai sacīja, ka vēstniecības darbiniekiem ir zināmi vairāki gadījumi, kad veikalnieki atteikušies no Latvijā ražotās preces. Viņš norādīja, ka vēstniecība var reaģēt uz oficiāliem dokumentiem, bet tādu pašlaik nav. Vēstniecība nevar runāt par Latvijas uzņēmēju diskrimināciju tikai tāpēc, ka kādas firmas pārstāvis ir atteicies no kāda Latvijas uzņēmuma produkcijas tirdzniecības, teica V.Heniņš. Tranzītu ietekmē pasaules tirgus Latvijas tranzītbiznesa uzņēmēji ir piesardzīgi par Krievijā notiekošajiem procesiem, vienlaikus atzīmējot, ka strādāt ir kļuvis grūtāk, jo pastiprinājies spiediens no Krievijas. Sarežģījumi uz robežas Latvijas Piensaimnieku centrālās savienības prezidents Aigars Kalvītis pagaidām nevarēja pateikt, vai eksporta apjomi piena produktiem martā ir samazinājušies vai ne. «Katrā ziņā tieši martā ir parādījušās daudzas grūtības, kas saistītas ar produktu atmuitošanu Krievijā, kā arī ir bijuši gadījumi, kad uz robežas vairākas dienas tiek aizturētas mašīnas ar produkciju bez jebkāda iemesla,» teica A.Kalvītis. Par problēmām ar Krievijas muitas iestādēm stāstīja arī a/s Rēzeknes piena konservu kombināts prezidents Anatolijs Tučs. «Mēs jau ilgu laiku strādājam ar Krieviju, un mūsu sadarbības partneri uzticas gan mums, gan mēs viņiem. Līdz ar to mūsu tirdzniecības apjomi nav kritušies, taču valsts iestādes uz robežas ir kļuvušas piekasīgākas,» apgalvoja A.Tučs. Patlaban uzņēmums eksportē 75% saražoto piena konservu, 70% kopējā eksporta - tieši uz Krieviju. «Pašlaik aktīvāk meklējam produkcijas realizācijas tirgus citās valstīs, lai nebūtu atkarīgi tikai no Krievijas, jo neizslēdzu arī iespēju, ka Krievija varētu vispār aizvērt savu tirgu Latvijas produktiem,» teica A.Tučs. 

Grib vienoties ar igauņiem par stratēģiju Krievijā

1998. gada 5. jūnijs 00:00

Rīga, 3.jūn. A/s Rēzeknes piena konservu kombināts (RPKK) vadība uzsākusi sarunas ar Igaunijas a/s Tallinna Piimatoostuse (a/s Tallinas piena rūpniecība (TP)), lai izstrādātu kopīgu mārketinga politiku Krievijā, Dienu informēja RPKK komercdirektors Uldis Dvinskis. Pagaidām neesot runāts, ka igauņi varētu iegādāties RPKK akcijas. Iecerēts, ka nākamā tikšanās varētu būt Rēzeknē tuvākajā laikā, un tajā jau apspriestu konkrētu sadarbības projektu. «Šobrīd ir ļoti svarīgi strādāt ar atsevišķiem Krievijas reģioniem un apgabaliem. Ir nepieciešams reģionalizēt mūsu pārdošanas politiku Krievijā. Tam ir nepieciešami papildu resursi, un kopīgi ar igauņu piena pārstrādātājiem mēs varētu palielināt mūsu aktivitātes tajos Krievijas apgabalos, kuros līdz šim nestrādājām,» uzsvēra U.Dvinskis. Savukārt igauņus esot ieinteresējusi RPKK pieredze Krievijā, kur uzņēmums savu produkciju realizē jau 40 gadu. Aptuveni 60% no savas produkcijas RPKK eksportē uz Krieviju. «Saglabājot Krievijas un NVS valstu tirgu kā mūsu galveno eksporta prioritāti, plānojam palielināt produkcijas eksporta apjomus arī Baltijas valstīs. Tieši TP redzam kā vienu no potenciālajiem partneriem šīm aktivitātēm Igaunijā,» domā komercdirektors.

Jauna saldējuma pakošanas iekārta

1998. gada 17. jūnijs 00:00

A/s Rēzeknes piena konservu kombināts (PKK) piektdien nodeva ekspluatācijā jaunu saldējumu iepakošanas iekārtu, ziņo BNS. Līdz ar jaunās iekārtas iedarbināšanu uzņēmuma pārstāvji prezentē Rēzeknes saldējumu jaunajā iepakojumā. «Latvijā mūsu galvenais produkts ir Rēzeknes saldējums. Pašlaik strādājam pie saldējuma tirdzniecības tīkla pilnveidošanas visā Latvijā, klāstījis uzņēmuma komercdirektors Uldis Dvinskis. Līdz šim Rēzeknes PKK saldējumu nepārdeva lielajos pašapkalpošanās veikalos, taču līdz ar jaunās iekārtas uzstādīšanu saldējumu sāks tirgot arī šajos veikalos. Patlaban Rēzeknes PKK ražo un realizē 15 veidu saldējumu.

Latvijas eksports uz Krieviju «iesaldēts»

1998. gada 9. septembris 00:00

Rīga, 8.sept. Krievija ir gatava pirkt Latvijas pārtikas produktus, taču Krievijas finansu krīzes un līdz ar to neskaidrās norēķinu sistēmas dēļ pārtikas produkti no Latvijas uz Krieviju faktiski netiek vairs eksportēti, ja nu vienīgi nedaudz uz dažiem Krievijas rajoniem, Dienai otrdien teica Ekonomikas ministrijas Kvalitātes struktūrpolitikas un vadības departamenta direktore Lilija Stelpe. Viņa minēja, ka eksports uz Krieviju patlaban tiek «iesaldēts» un meklēti alternatīvie produkcijas eksporta tirgi - Vidusāzijā, Kazahstānā, citur Austrumos. Arī vairāki ražotāji Dienai apgalvoja, ka neeksportēs savu produkciju, kamēr nenoskaidrosies finansiālā situācija Krievijā un nostabilizēsies valūtas kurss. Diena jau rakstīja, ka šobrīd vismagāk no šīs situācijas cieš zivju pārstrādes uzņēmumi, no kuriem vairāki ir slēguši savas ražotnes. Kā Dienai apgalvoja Latvijas piensaimnieku centrālās savienības prezidents Aigars Kalvītis, visi Latvijas piena pārstrādes uzņēmumi ir pārtraukuši eksportu uz Krieviju. «Uz Krieviju tika eksportēti ap 40% piena produktu. Pagājušajā gadā tās bija preces par aptuveni 7 miljoniem latu,» uzsvēra A.Kalvītis. Tagad eksports ir apstājies. A/s Rēzeknes piena konservu kombināts uz Krieviju līdz šim eksportēja ap 60% piena konservu. «Ekonomiskā situācija Krievijā liedz mums eksportēt produkciju uz šo valsti. Tādēļ plānojam turpināt daudz aktīvāk strādāt ar Baltijas un citiem NVS tirgiem, lai sadalītu risku,» Dienai teica uzņēmuma prezidents Anatolijs Tučs. Taču viņš cer, ka ziemā, kad ir galvenais piena konservu realizācijas laiks, situācija Krievijā būs stabilizējusies un eksports varēs atsākties. Uzņēmuma apgrozījums varētu samazināties par 10-15%, mazāka varētu būt arī šogad plānotā peļņa. SIA Simeks SMS, kas ir viena no lielākajiem kafijas ražotājie Latvijā, eksportu uz Krieviju ir apturējuši, tiklīdz tur sākās valūtas svārstības. «Uz Krieviju eksportējām 40-45% kafijas. Patlaban eksports uz Krieviju ir pārtraukts, jo nav zināmas Krievijas rubļa un valūtas attiecības. Mēs nevaram riskēt, jo kafijas pupiņas iepērkam par valūtu,» Dienai stāstīja Simeks viceprezidents Valerijs Sardiko. V.Sardiko piebilda, ka, eksports uz Krieviju, iespējams, varētu atsākties tikai oktobrī, novembrī vai pat tikai gada beigās. Eksportu pārtraukusi arī a/s Rīgas miesnieks, kura Krievijā pārdeva 70% no kopējā eksporta apjoma. «Mūsu partneri Krievijā nav atteikušies no sadarbības. Tiklīdz situācija būs nostabilizējusies, eksports tiks atsākts,» uzsvēra uzņēmuma ģenerāldirektora padomniece sabiedriskajos jautājumos Sarmīte Usāne. Savukārt Pārtikas uzņēmumu federācijas prezidents Viktors Mende Dienai minēja, ka, neskatoties uz Krievijas krīzi, uz šo valsti joprojām tiekot eksportēts nedaudz rauga, kā arī konfektes Gotiņa. Taču vairums federācijas biedru eksportu uz Krieviju ir pārtraukuši.

Uzņēmumi piedalīsies izstādē Maskavā

1998. gada 22. septembris 00:00

Seši Latvijas pārtikas uzņēmumi piedalīsies Eiropas lielākajā pārtikas ražotāju izstādē World Food '98, kas notiks no 22. līdz 26.septembrim Maskavā, Dienu informēja Latvijas Attīstības aģentūra. Izstādē ar atsevišķiem stendiem piedalīsies Brīvais vilnis, Kaija, Spilva, Cido pārtikas grupa, Rēzeknes piena konservu kombināts, kā arī Latvijas tirdzniecības centrs, kurš pārstāvēs 20 Latvijas pārtikas ražotājus.

Rēzeknes PKK eksportēs uz Keniju

1998. gada 5. decembris 00:00

A/s Rēzeknes piena konservu kombināts jau tuvākajā laikā plāno sākt piena konservu eksportu uz Kenijas Republiku Āfrikā, aģentūrai LETA teica Rēzeknes PKK prezidents Anatolijs Tučs. Pagājušajā nedēļā uzņēmuma pārstāvji viesojās Kenijā. Patlaban notiek pārrunas par 200 000 iebiezinātā piena kārbu eksportu Kenijas valsts piena kombinātam.

Ievesto lielo cukura daudzumu sola izmantot eksporta produkcijai

1999. gada 13. augusts 00:00

Rīga, 11.aug. Augusta sākumā a/s Rēzeknes piena konservu kombināts ievedis 300 tonnu cukura, kas paredzēts eksporta produkcijas ražošanai. No tā saražoto produkciju nepārdos vietējā tirgū, Dienai apgalvoja uzņēmuma prezidents Anatolijs Tučs. «Produkcija tiks eksportēta, tēpēc nekādu lielo iespaidu uz tirgu tas neatstās,» Dienai uzsvēra Latvijas cukurbiešu audzētāju un pārstrādātāju asociācijas vadītāja, Liepājas cukurfabrikas ģenerāldirektore Valija Zabe. Viņa uzsvēra, ka pašreizējie likumdošanas akti joprojām neļauj sakārtot cukura tirgu. Diena jau rakstīja par šogad saasinājušos situāciju Latvijas cukura tirgū. Tagad ir izveidojušies ap 25 000 tonnu lieli Latvijā ražotā cukura uzkrājumi. Kā prognozēja V.Zabe, sākoties jaunajai cukurbiešu pārstrādes sezonai, cukura atlikumi varētu būt ap 15 000 tonnu. Cukura realizāciju šogad apgrūtināja arī ekonomiskā krīze Krievijā pērn, pēc kuras samazinājās vietējā cukura pārdošanas apjomi pārstrādes uzņēmumiem produkcijas ražošanai Latvijas tirgum. Negatīvu ietekmi atstāja arī Jēkabpils cukurfabrikas sliktā finansiālā situācija gada sākumā un pavasarī, kad uzņēmums ar zemniekiem par piegādātajām cukurbietēm norēķinājās ar pārstrādāto cukuru. Turklāt arvien vairāk Latvijā tika atklāti gadījumi, kad tirgos pārdod nezināmas izcelsmes cukuru, kas Latvijā, iespējams, bija ievests kontrabandas ceļā. Patlaban Latvijā cukuru var ievest tikai ar speciālām Zemkopības ministrijas izsniegtām atļaujām. Līdz šim šogad cukurs no ārvalstīm Latvijā faktiski netika ievests. Pašreizējā likumdošana paredz, ja cukuru ieved eksporta produkcijas ražošanai, tas netiek aplikts ar muitas nodokli, kā arī uzņēmējam nav jāmaksā pievienotās vērtības nodoklis. Patlaban ārzemēs var nopirkt pat līdz trīs reizes lētāku cukuru, nekā to piedāvā Latvijas cukura ražotāji. Kā minēja A.Tučs, ārvalstīs tiekot piedāvāts cukurs par 220 ASV dolāriem (ap 127 latiem) tonnā, savukārt vietējie ražotāji piedāvā cukuru par 400 latiem tonnā. «Vairākkārt ir bijuši mēģinājumi rast risinājumu un ieinteresēt pārstrādātājus pirkt Latvijā ražoto cukuru arī eksporta produkcijas ražošanai. Taču likumdošanā diemžēl nekas nav mainīts, un viss palicis pa vecam. Pārmest uzņēmumam, ka tas iepircis cukuru, mums nav tiesību,» atzina V.Zabe. Diena jau rakstīja par cukurrūpnieku ieteikumu izveidot speciālu fondu, no kā varētu maksāt eksporta subsīdijas vietējiem saldumu ražotājiem, ja viņi eksporta produkcijas ražošanai izmantotu vietējo cukuru. Taču šāda fonda izveidi neatbalstīja Finansu ministrija, jo līdzekļu iekasēšanu un arī izlietošanu būšot grūti kontrolēt.

Gadu pēc Krievijas krīzes saredz pozitīvas tendences

1999. gada 17. augusts 00:00 «Krīze un šis gads pēc tās parādīja, ka Krievijas tirgus mums ir nozīmīgs un tajā ir jāatgriežas. Rietumu tirgos bez lieliem kapitālieguldījumiem nav ko darīt,» Dienai atzina a/s Rēzeknes piena konservu kombināta prezidents Anatolijs Tučs. Uzņēmums ir spējis atrast arī citus produkcijas realizācijas tirgus, piemēram, ASV, Kazahstanā, Uzbekistanā. «Taču, tiklīdz mēs varam palielināt eksporta apjomus, atklājās, ka Latvijai ASV nav iedalījusi piena produkcijas kvotas. Bet bez tām produkcijas eksports ir neizdevīgs,» uzsvēra A.Tučs. Viņš minēja, ka valdība bieži vien nav padomājusi, kā sakārtot ekonomiskās attiecības starp valstīm, lai tās būtu izdevīgas Latvijas uzņēmējiem.

Noskaidroti labākie sviesta ražotāji Latvijā

1999. gada 5. oktobris 00:00

Latvijas Piensaimnieku centrālās savienības (LPCS) rīkotajā sviestu skatē sestdien Rēzeknē tika noskaidroti labākie šā produkta ražotāji Latvijā. Sviests tika vērtēts trijās grupās, Dienu informēja LPCS. Kopumā skatē piedalījās 17 Latvijas piena pārstrādes uzņēmumi, piedāvājot komisijai izvērtēt 38 paraugus. Par labāko savā grupā, kurā tika vērtēti saldkrējuma un skābkrējuma sviesti, tika atzīts a/s Rēzeknes piena konservu kombinātā (RPKK) ražotais, otrais labākais - a/s Rīgas piensaimnieks, bet trešā vieta - a/s Tukuma piens sviestam. Lauku sviestu grupā par labāko ražotāju tika atzīta a/s Limbažu piens, otrā vieta tika piešķirta - a/s Preiļu siers, bet trešā vieta - a/s Bauskas piens. Trešajā grupā, kurā tika vērtēts sviests ar augu eļļas maisījumu, pirmā vieta tika piešķirta a/s Vidzemes piens, otrā - a/s Krāslavas piens un trešā vieta - RPKK. Veicināšanas prēmijas saņēma Smiltenes piens par kaņepju sviestu un Lazdonas pienotava par šokolādes sviestu.

Piedzen zaudējumus no apkures parādiem

2000. gada 3. janvāris 00:00

Augstākās tiesas Civillietu tiesu palāta ceturtdien, 6.janvārī, izskatīs a/s Rēzeknes piena konservu kombināts (Rēzeknes PKK) prasību pret Rēzeknes pilsētas domi par Ls 171 781,78 zaudējumu piedziņu. Prasība iesniegta sakarā ar iedzīvotāju apkures parādu piedziņu. Latgales apgabaltiesa pirmās instances tiesvedībā pagājušā gada 7.septembrī apmierināja Rēzeknes PKK prasību un nolēma no Rēzeknes domes piedzīt pilsētas Ziemeļu mikrorajona iedzīvotāju parādus par apkuri. Konflikts par iedzīvotāju apkures parādiem starp Rēzeknes PKK un pašvaldību saasinājās 1998.gada rudenī. Rēzeknes PKK, kura termoelektrocentrāle nodrošina siltumapgādi pilsētas Ziemeļu mikrorajonā, nevēlējās sākt apkuri, kamēr pilsētas dome neparakstīs līgumu, ka apņemas dzēst iedzīvotāju parādu. 1998.gada 6.oktobrī parakstītajā Rēzeknes PKK un Rēzeknes domes līgumā par siltumapgādi pilsētas Ziemeļu mikrorajonā teikts, ka pilsētas dome neuzņemas atbildību par iedzīvotāju apkures parādu dzēšanu, taču pašvaldība neatsakās sadarboties ar Rēzeknes PKK iedzīvotāju parādu nomaksas veicināšanai.

Astoņas mājas paliek bez apkures

2000. gada 26. janvāris 00:00

Otrdien priekšpusdienā Rēzeknes pilsētas ziemeļu mikrorajonā Rēzeknes piena konservu kombināta (PKK) siltumtīklos notikusi avārija, kuras rezultātā bez apkures palikušas 8 daudzdzīvokļu mājas Rēzeknē, ziņo LETA. Avārijas iemesls ir hidraulisks trieciens siltumtīklos. Avārijas rezultātā bojāti daudzdzīvokļu namu siltummezgli un radiatori Maskavas un Metālistu ielās. Lielākajā daļā māju siltumpadevi tiek plānots atjaunot vakarā, bet iespējams, ka dažās mājās avārijas seku likvidēšana tiks turpināta arī naktī.

Eksportētāju progresa balva - barankām

2000. gada 18. marts 00:00

Pērnā gada Latvijas eksportspējīgākās preces tituli, piektdien noslēdzoties otrajam konkursam Made in Latvia, tikuši valstī tradicionāliem un arī interesantiem produktiem, bet konkursa jauninājumu - progresa balvu par lielāko eksporta apjomu kāpinājumu izpelnījušās Vidzemes maiznīcas ražotās sausbaranciņas. Interesanti, ka viena no četrās kategorijās vērtētajām Latvijas visvairāk eksportētajām precēm ir sērkociņi, līdz ar to eksportspējīgākās titulu nepārtikas lielo uzņēmumu kategorijā saņēmusi to ražotāja SIA Liepājas sērkociņi. Nepārtikas preču mazo ražotāju kategorijā par pērn visvairāk eksportēto atzīta SIA Tonus Elast ražotā medicīniskā elastīgā saite. Pērn konkursā Made in Latvia pārtikas preču kategorijā par 1998.gadā visvairāk eksportētajām tika atzītas šprotes, šogad tās nomainījusi kafija un iebiezinātais piens ar cukuru. Mazo pārtikas uzņēmumu kategorijā 1999.gada eksportspējīgākās preces titulu saņēmusi SIA Simeks SMS kafija Ar Mani, savukārt lielo pārtikas uzņēmumu kategorijā - a/s Rēzeknes piena konservu kombināta jau ilgus gadus ražotais iebiezinātais piens. Šis uzņēmums balvu saņēmis, neraugoties uz to, ka pēc Krievijas krīzes strauji saruka eksports.

RPKK grib saglabāt apjomus

2000. gada 19. janvāris 00:00

Akciju sabiedrība Rēzeknes piena konservu kombināts (RPKK) šogad plāno saglabāt iepriekšējā gada realizācijas apjomus - apmēram 8 000 000 Ls gadā.

Galvenie šī gada uzdevumi ir produkcijas pašizmaksas samazināšana un stabilizēšanās tirgū. A/s Rēzeknes piena konservu kombināts valdes priekšsēdētājs Gunārs Klindžāns atzīst, ka šogad paredzēts veikt virkni pasākumu, lai lietderīgāk izmantotu gan ražošanas apjomus, gan arī ražošanas telpas. Investīcijas sviesta ražotnē «Šogad tirgū saglabāsies zināma spriedze, tāpēc jānotur un arī jāuzlabo attiecības ar piena piegādātājiem,» uzskata RPKK valdes priekšsēdētājs Gunārs Klindžāns. «Jācenšas nostiprināties un arī atrast jaunas tirgus nišas. Diemžēl šogad nav paredzētas investīcijas. Ražošanas apjomi saglabāsies iepriekšējā gada līmenī, bet realizācija varētu būt 7 - 8 miljonu latu apmēros. Uzņēmuma jaudas ir pietiekamas, taču nav vērts ražot lielus produkcijas apjomus, kurus pēc tam ir grūti realizēt. Šogad paredzēts ieguldīt līdzekļus Maltas pienotavā, kurā ražo sviestu un kura jāsagatavo Eiropas līmenim un jāsertificē. Jāatzīst, ka piena konservi ir specifisks produkts, kura lietošanai jābūt gandrīz vai tradīcijām, tajā pašā laikā tā pielietojuma ģeogrāfija ir ļoti plaša - Amerikas ziemeļi, Āfrikas vidus, NVS valstis.» Vairāk pievēršas Baltijas tirgum Stāsta a/s RPKK komercdirektors Uldis Dvinskis: «Līdz ar piena produkcijas zemo cenu līmeni un nestabilo situāciju NVS valstīs, pērn aktīvi strādājām Baltijas tirgū. Jau trešo gadu turpinām stabilu produkcijas realizāciju Igaunijas tirgū, kur aizņemam lielāko piena konservu tirgus daļu (50 - 60 %). Veiksmīgi pārdodam arī piena konfektes Gotiņa. Pagājušā gada nogalē palielinājām savas aktivitātes Lietuvā, lai gan tur darbojas galvenais konkurents Baltijas tirgū - Mariampoles piena konservu kombināts. Šeit rūpnieciskai pārstrādei realizējam iebiezināto pienu ar cukuru, jo tā kvalitāte un garšas īpašības apmierina patērētājus. Esam sākuši Lietuvā realizēt arī piena konservus un piena konfektes Gotiņa. Šogad plānojam pastiprināt aktivitātes Lietuvas tirgū. Savukārt Latvijā ir stabilizēts piena konservu tirgus - skaidra cenu politika, izplatīšanas shēma (TLA Balttrading ir RPKK iebiezinātā piena izplatītājs Latvijā), ir izskausts piena konservu reeksports. Turpinām aktīvi strādāt pie piena konservu tirdzniecības ASV, perspektīva ir arī dažās Āfrikas valstīs. Tomēr tas ir vairāku gadu darbs, lai stabilizētu piena konservu realizāciju kādā valstī. Esam paplašinājuši pilnpiena produkcijas realizācijas ģeogrāfiju - Rēzekne, Daugavpils, Rīga, tāpēc pašlaik aug šīs produkcijas ražošanas apjomi. Ir laba sadarbība ar veikalu tīklu Nelda, kur tirgos uzņēmumā ražotu pienu ar Neldas preču zīmi. Latvijā ir paplašinājies tirgus fasētajam sviestam un piena konfektēm Gotiņa.» Pašlaik ir nokārtotas a/s RPKK īpašumtiesības. Ir izveidots savs piena savākšanas tīkls un ir pastāvīgi piena piegādātāji. Daudz problēmu sagādā neprognozējamais, bet lielais austrumu tirgus. Gaidāmi pārkārtojumi RPKK vadība šī gada laikā paredz veikt virkni pasākumu, kuriem jāsekmē produkcijas konkurētspēja gan vietējā, gan arī citu valstu tirgū. Par vienu no galvenajiem uzdevumiem G. Klindžāns uzskata produkcijas pašizmaksas samazināšanu: «Produkcijas pašizmaksa nekādā gadījumā netiks samazināta uz zemnieku rēķina. Zemnieki piegādās pienu tikai tad, kad laicīgi par to saņems naudu. Tāpēc produkcijas pašizmaksu var samazināt, maksimāli izmantojot esošos resursus un līdz minimumam samazinot zaudējumus. Jāstrādā tā, lai viss nestu peļņu. Arī vadības pārstrukturizācija un jauni kadri sekmēs kombināta darbību.» Strādājošo skaits, salīdzinājumā ar pagājušā gada sākumu, ir samazinājies apmēram par 30 % (no 800 līdz apmēram 500), taču tas netraucēs turpināt ražošanu iepriekšējos apjomos. Uzņēmuma darbā tiks iesaistīti jauni kadri - tuvākajā laikā būs jauns ģenerāldirektors, kurš nodarbosies tikai ar direktorāta vadīšanu, būs arī jauns transporta ceha vadītājs, kā arī jauni pārdošanas menedžeri.

Rēzeknes piena kombinātam pietrūkst piena

04.08.2000

A/s "Rēzeknes piena konservu kombināts" akcionāri 29. jūlijā nolēma pagarināt uzņēmuma attīstībai paņemtā kredīta atgriešanas termiņus. Uzņēmuma ražošanas direktors Anatolijs Tučs LL pastāstīja -- salīdzinot ar pagājušo gadu, "Rēzeknes piena konservu kombināts" palielinājis piena iepirkuma cenas vairāk nekā par 0,5 santīmiem. Piena nauda zemniekiem samaksāta par jūniju.

Dienā a/s pārstrādā 110 -- 120 t piena. Produkcija (14 saldējuma veidi, seši piena konservu veidi, konfektes "Gotiņa" un pilnpiena produkcija) tiek realizēta Latvijas, Amerikas, Izraēlas un NVS valstīs. A. Tučs prognozē, ka ziemā veidosies rēzekniešu saražoto gardumu deficīts, tāpēc ka jau šobrīd uzņēmumam pietrūkst piena.

Rēzeknes piena konservu kombināts sašaurina ražošanu

2000. gada 15. septembris 00:00

Rēzeknes piena konservu kombinātam cenšoties samazināt zaudējumus un ierobežojot ražošanu, no 1.oktobra vairāk nekā 100 uzņēmuma strādniekiem nāksies iet bezalgas atvaļinājumā vai meklēt citu darbu. Turpmāk konservu cehs plāno strādāt 2-3 dienas nedēļā, ražojot tikai nefasēto iebiezināto pienu, pārtraukta arī uzņēmuma pamatprodukcijas - piena konservu ražošana, jo noliktavās uzkrājies daudz šo produktu. Uzņēmums gatavojas drīz slēgt arī kazeīna ražošanas cehu. Rēzeknes piena konservu kombināts (RPKK), viens no lielākajiem Rēzeknes rūpniecības uzņēmumiem, jau pavasarī slēdza konfekšu Gotiņa ražošanas cehu. Kā Dienai pastāstīja RPKK ģenerāldirektors Vilmārs Jukna, uzņēmums nav varējis pārvarēt smagās sekas, ko nesusi Krievijas ekonomiskā krīze pirms diviem gadiem. Rēzeknes uzņēmumam nav Eiropas sertifikāta, tāpēc lielākais piena konservu noiets ir bijis tieši NVS valstīs. Tagad šajā tirgū rēzekniešu ražotie konservi ir pārāk dārgi. Uzņēmumā turpinās strādāt pilnpiena, sviesta un saldējuma ražošanas cehi. RPKK iepērk pienu no zemniekiem deviņos rajonos. V.Jukna paskaidroja, ka kombināts neesot iekritis lielos parādos, - piena piegādātājiem patlaban tiekot maksāts jau par jūliju un augustu. Arī sociālais nodoklis par uzņēmumā strādājošajiem ir samaksāts. «Kombināts vēlas samazināt izdevumus, lai kaut kā mēģinātu izlīst no bedres. Gribam atbrīvoties no visa, kas nav saistīts ar ražošanu, tāpēc pārdodam administratīvo korpusu, kopmītni un kultūras namu. Diemžēl par šiem objektiem pircējiem lielas intereses nav. Domājam arī par alternatīvu ražotņu izveidošanu. Lielu uzņēmumu laiks ir pagājis, optimāli būtu, ja te strādātu 250 darbinieku,» teica V.Jukna. Patlaban Rēzeknes Piena konservu kombinātā strādā 480 darbinieku, bet vēl pirms gada to skaits bija 800.

Rēzeknes piena konservos konstatē zarnu nūjiņu

28. maijs 2001 15:46

Veicot pārbaudi Rēzeknes speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) AS "Rēzeknes piena konservu kombināts"(PKK) saražotajos piena konservos, vienā no partijām, 24.maijā konstatēta zarnu nūjiņa.

Piena konservi patlaban glabājas noliktavā, ražotnē veikta dezinfekcija. Atkārtotā pārbaudē 25.maijā 30 analīžu paraugos cehā infekcija nav atrasta. Kā informēja Valsts veterinārā dienesta priekšnieks Vinets Veldre, zarnu nūjiņas piena kombinātā konstatētas ikmēneša pārbaužu laikā. Līdz dezinfekcijas beigšanai un atkārtotu pārbaužu veikšanai piena konservu ražošanas līnija būs slēgta.

Nākamās pārbaudes notiks uzreiz pēc jaunas piena konservu partijas sagatavošanas. Uzņēmumā gan pastāv produkcijas kvalitātes iekšējā paškontroles sistēma, pārbaudes veic arī veterinārais dienests. Piena konservi ir RPKK galvenais produkcijas veids.

Rēzeknes pašvaldība pērk kultūras namu

2001. gada 16. janvāris 00:00

Rēzekne. Pilsētas dome ārkārtas sēdē ceturtdien lems par a/s Rēzeknes piena konservu kombināts (RPKK) kultūras nama iegādi pilsētas vajadzībām. Kā žurnālistus informēja domes priekšsēdētājs Jānis Jukna, RPKK valdes prasīto summu - ap 50 tūkstošu latu - dome ir ar mieru nomaksāt divu gadu laikā, jo nauda kultūras nama iegādei pilsētas nākamā gada budžetā nav paredzēta. J.Jukna piebilda, ka pirkuma vienīgais mērķis ir saglabāt šā nama izmantošanas profilu, jo RPKK kultūras nams ir vienīgā kultūras iestāde pilsētas ziemeļu mikrorajonā, kur dzīvo vairāk nekā trešdaļa Rēzeknes iedzīvotāju. Kā Dienai pastāstīja RPKK kultūras nama direktors Pēteris Keišs, šī ir reāla iespēja saglabāt kultūras namu, kur ir plaša koncertzāle, izstāžu zāle, kafejnīca, kā arī kinofilmu demonstrēšanas iekārta. Tur savu mājvietu atradis NVO atbalsts centrs Meridiāns Plus, kā arī Rēzeknes latgaliešu kultūras biedrība. 1992.gada 13.augustā kultūras nama telpās notika Pirmā pasaules latgaliešu konference. Jau pagājušajā gadā Rēzeknes piena konservu kombināts finansiālo grūtību dēļ izsludināja kultūras nama pārdošanu. Lai arī sākuma cena tika pazemināta, neviens reāls pircējs nepieteicās.

Rēzeknē neražos pilnpienu, atlaidīs strādniekus

2001. gada 19. janvāris 00:00

Rēzeknes speciālās ekonomiskās zonas akciju sabiedrība Rēzeknes piena konservu kombināts no 1.februāra nolēmusi atteikties no pilnpiena produkcijas ražošanas un pievērsties kombināta pamatprodukcijas - piena konservu - ražošanai. Līdz ar to uzņēmumā tiks vēlreiz samazināts strādājošo skaits. Pēc Rēzeknes domes informācijas, par atlaišanu no 1.februāra jau brīdināti 70 kombināta strādnieki. Kā Dienu informēja kombināta ģenerāldirektors Vilmārs Jukna, šādu lēmumu diktējusi situācija tirgū - pilnpiena produkcijas ražošana uzņēmumam nes zaudējumus. Savukārt iebiezinātā piena un citu piena konservu ražošana gan vietējam un Baltijas tirgum, gan Krievijas un NVS tirgum bijusi rentabla. Piena konservu cena Krievijas un NVS tirgū patlaban cēlusies vidēji par 10 centiem, jo šajās valstīs ir salīdzinoši augusi iedzīvotāju pirktspēja. Turklāt Rēzeknes kombināta produkcija Krievijā ir iecienīta, jo tā tiek ražota no dabiskā pilnpiena un ir kvalitatīvāka un lētāka nekā Krievijas uzņēmumos no sausā piena pulvera ražotie konservi. V.Jukna piebilda, ka kombinātam ir problēmas ar ražošanas izejvielām - kā parasti ziemā samazinās zemnieku piegādātais piena daudzums, tāpēc bija jāizvēlas, kādu produkciju no nelielā izejvielu daudzuma ražot. Lai izkļūtu no smagās ekonomiskās situācijas, jau kopš pagājušā gada oktobra RPKK tiek veikta ražošanas pārstrukturizācija un samazināts strādājošo skaits. Pagājušā gada sākumā RPKK strādāja ap 480 strādnieku, bet šogad to skaits ir ap 300, un turpmāk tas vēl samazināsies. Kā pastāstīja V.Jukna, kombināts līdz šim ir veicis daudzus pasākumus, lai samazinātu zaudējumus un pazeminātu produkcijas pašizmaksu. Pirmām kārtām, kombināts ir atbrīvojies no visām palīgsaimniecībām un ēkām, kas nesušas zaudējumus. V.Jukna atzina, ka situācija kombinātā būtu bijusi vieglāka, ja tiktu samaksāts gan mikrorajona iedzīvotāju parāds par patērēto siltumu, kas veido 250 tūkstošus latu, gan parādi par Krievijā pārdoto produkciju, kas veidojušies jau kopš 1998.gada.

Pašvaldība atsakās pirkt kultūras namu

2001. gada 28. februāris 00:00

Rēzekne. Pilsētas dome tomēr nolēmusi atteikties no pirmpirkuma tiesībām uz a/s Rēzeknes piena konservu kombināts (RPKK) kultūras nama iegādi pilsētas vajadzībām. Kā žurnālistus informēja domes priekšsēdētājs Jānis Jukna, RPKK bija piedāvājis domei pirmpirkuma tiesības, taču deputāti lēmumu nepieņēma, jo radās domstarpības par zemes, uz kuras atrodas šis nams, īpašuma tiesībām. Rēzeknes pilsētas kultūras centra vadītāja Ināra Jaudzema Dienai teica, ka ir tikusies ar kultūras nama jaunā īpašnieka - Rīgas firmas SIA Pie lietas pārstāvi, kas principā ir piekritis iznomāt kultūras centra vajadzībām 2. un 3.stāvu, kur varētu tāpat kā līdz šim notikt kultūras pasākumi un darboties interešu kolektīvi. Kā teica I.Jaudzema, nama uzturēšanā un remontā nepieciešams ieguldīt lielus līdzekļus, kuru pilsētas pašvaldībai neesot. RPKK kultūras nams ir vienīgā kultūras iestāde pilsētas ziemeļu mikrorajonā, kur dzīvo vairāk nekā trešdaļa Rēzeknes iedzīvotāju. Kultūras namā ir lielākā koncertzāle Rēzeknē ar 700 vietām, kafejnīca, kā arī pilsētā vienīgā kinofilmu demonstrēšanas iekārta. Tur savu mājvietu atradis NVO atbalsts centrs Meridiāns Plus, kā arī Rēzeknes latgaliešu kultūras biedrība. Jau pagājušajā gadā Rēzeknes piena konservu kombināts finansiālo grūtību dēļ nolēma pārdot objektus, kas uzņēmumam nenes peļņu, tai skaitā administratīvo korpusu un kultūras namu.

Rēzeknes piena konservu kombināts gaida investoru

2001. gada 21. maijs 00:00

Viena no lielākajiem Rēzeknes uzņēmumiem - Rēzeknes speciālās ekonomiskās zonas akciju sabiedrības Rēzeknes piena konservu kombināts (RPKK) - liktenis joprojām tiek šķetināts sarunās ar kādu Maskavas firmu, kas varētu kļūt par Rēzeknes uzņēmuma stratēģisko investoru. Tomēr, kā Dienai atzina RPKK valdes priekšsēdētāja vietas izpildītājs Andrejs Jermolajevs, uzņēmuma liktenis ir atkarīgs ne tikai no investīciju piesaistes, bet arī no lielāko akcionāru sapratnes un godaprāta, jo 27.aprīlī notikusī uzņēmuma akcionāru pilnsapulce tika pārtraukta pusceļā kvoruma trūkuma dēļ. Līdz ar to nav ievēlēta uzņēmuma jaunā valde un revīzijas komisija. Akcionāru sapulce tiks turpināta 25.maijā. Pagājušo gadu RPKK beidza ar 3,12 miljonu latu zaudējumiem. Lielās zaudējumu summas pārsvarā saistītas ar uzņēmuma debitorparādiem, kuri lielākoties nav atgūstami. Savukārt zemniekiem tagad tiek maksāts par aprīlī piegādāto pienu. A.Jermolajevs uzsvēra, ka RPKK par savu pastāvēšanu galvenokārt ir pateicīgs zemniekiem, kuri arī šajā kombinātam grūtajā laikā ir palikuši uzticīgi un piegādā tam pienu. Rēzeknes piena pārstrādes uzņēmums no 1.februāra pārtraucis pilnpiena produkcijas - piena, biezpiena, krējuma un saldo sieriņu - ražošanu un vairāk pievērsies kombināta pamatprodukcijas - piena konservu ražošanai. Nedaudz tiek ražots arī sviests, saldējums un kazeīns. Līdz ar to no darba tika atbrīvoti 80 kombināta strādnieki, kuri bija nodarbināti pilnpiena produkcijas ražošanā. Pašlaik uzņēmums strādā tikai vienā maiņā, nodarbinot 260 strādnieku. Gada sākumā kombinātā mainījās arī vadība - atlūgumu iesniedza RPKK valdes priekšsēdētājs Gunārs Klindžāns. Līdz ar darba līguma termiņa izbeigšanos no kombināta aizgāja tā bijušais ģenerāldirektors Vilmārs Jukna. Pašlaik abu amatu pienākumu pildīšana uzticēta kombināta kreditora - Unibankas - pārstāvim A.Jermolajevam. Jau pērn RPKK finansiālo grūtību dēļ nolēma pārdot objektus, kas uzņēmumam nenes peļņu, tajā skaitā administratīvo korpusu un kultūras namu. Ir izdevies pārdot kultūras nama ēku, ko iegādājās Rīgas firma SIA Pie lietas.

Investors atsakās pirkt Rēzeknes PKK

2001. gada 26. maijs 00:00

Cerētais Rēzeknes piena konservu kombināta (RPKK) investors atteicies no iespējas iegādāties uzņēmumu un ieguldīt tajā investīcijas. Krievijas firma Erkonprodukts interesējās par iespēju iegādāties RPKK vai kāda Ukrainas uzņēmuma akcijas, taču izvēle neesot bijusi par labu RPKK. Investori būtu varējuši iegādāties tikai 51% RPKK akciju, turpretī Ukrainas uzņēmumā viņi ir simtprocentīgi īpašnieki. Erkonproduktam Krievijā pieder trīs piena pārstrādes uzņēmumi, Ukrainā - viens. RPKK valdes priekšsēdētājs Andrejs Jermolajevs akcionāru sapulcē norādīja, ka pagaidām uzņēmumam nav neviena cita iespējama investora. Piektdien atkārtotajā RPKK akcionāru pilnsapulcē ievēlētas uzņēmuma valdes amatpersonas un revidents. Samazinot valdes locekļu skaitu no pieciem līdz trim, par RPKK valdes priekšsēdētāju ievēlēts A.Jermolajevs, par viņa vietnieku - Staņislavs Kaupers. Trešais valdes loceklis ir Anatolijs Tučs. Akcionāru pilnsapulcē pirms mēneša apstiprinātais uzņēmuma šā gada budžets paredz, ka Rēzeknes PKK zaudējumi šogad būs 723 tūkstoši latu. Plānots, ka uzņēmuma ieņēmumi šogad sasniegs 3,38 miljonus latu, bet izmaksas - 4,1 miljonu latu.

Rēzeknes dome grib pirkt katlumāju

2001. gada 27. jūnijs 00:00

Rēzekne. Līdz jaunās apkures sezonas sākumam Rēzeknes dome nolēmusi izveidot pilsētā vienotu siltumapgādes sistēmu, lai varētu kontrolēt šā pakalpojumu veida sniegšanu patērētājiem. Nesen pieņemts lēmums par pašvaldības uzņēmuma Siltums reorganizāciju, pārveidojot to par akciju sabiedrību, kurā pašvaldībai piederētu 100% akciju, bet patlaban notiek sarunas ar a/s Rēzeknes piena konservu kombināts vadību, lai iegādātos tā pārziņā esošo TEC, kas līdz šim apkurināja pilsētas Ziemeļu mikrorajonu. Kā Dienai pastāstīja Rēzeknes pilsētas domes priekšsēdētājs Juris Začests, īpašnieki vēl nav nosaukuši konkrētu summu, taču tā arvien pieaugot. Tomēr Rēzeknes pašvaldība jau tagad ir ar mieru ieguldīt 60 tūkstošus latu, lai veiktu šīs TEC katlumājas remontu. Siltumapgādes uzņēmumu sistēmas sakārtošana nepieciešama, lai varētu apvienot abas pilsētas apkures sistēmas daļas un nākotnē piesaistīt investīcijas, jo Rēzeknes pilsētas siltumtīkli ir veci un sliktā tehniskā stāvoklī. Visai lieli ir arī Rēzeknes siltumpatērētāju parādi - 2001.gada 1.jūnijā patērētāju parāds uzņēmumam Siltums bija 881 233 lati.

Rēzeknes PKK cer uz jaunu investoru

2001. gada 11. jūlijs 00:00

Rēzekne. Vienam no lielākajiem Rēzeknes uzņēmumiem - Rēzeknes speciālās ekonomiskās zonas akciju sabiedrībai Rēzeknes piena konservu kombināts (RPKK) beidzot izdevies atrast sarunu partneri Rietumos, kas varētu piesaistīt kombinātam investīcijas. «Pašlaik sarunas iegājušas finiša taisnē, nākamās nedēļas beigās, cerams, mēs jau varēsim paziņot šīs firmas nosaukumu un noteikumus, uz kādiem kombinātā tiek ieguldītas investīcijas,» Dienai pavēstīja RPKK valdes priekšsēdētājs Andrejs Jermolajevs. Finansiālo grūtību dēļ kombināts jau labu laiku meklē stratēģisko investoru, taču sarunas ar kādu Krievijas firmu palika bez rezultātiem. Pašlaik kombinātā strādā ap 250 darbinieku. Diena jau rakstīja, ka no šā gada februāra kombināts pārtrauca pilnpiena produkcijas ražošanu, tā pamatprodukcija - iebiezinātā piena konservi - pārsvarā tiek pārdota NVS valstu tirgū. Maijā uzņēmums pirmo reizi pēc ilgāka laika perioda strādāja ar peļņu, un tas, kā domā A.Jermolajevs, pierādot, ka rūpnīca ir dzīvotspējīga. RPKK ir slēgusi nerentablās struktūras un nolēmusi pārdot ar pamatražošanu nesaistītās ēkas un būves - pagājušajā gadā tika pārdots kombinātam piederošais kultūras nams, bet nupat ir pieņemts lēmums par TEC un siltumtīklu pārdošanu.

Категория: История | Добавил: wolf77 (17.02.2013)
Просмотров: 1317 | Рейтинг: 0.0/0
Всего комментариев: 0
Добавлять комментарии могут только зарегистрированные пользователи.
[ Регистрация | Вход ]

опросы

По вкусу ли вам нынешняя сгущёнка?
Всего ответов: 28